“Islāma valsts”šobrīd ir aktīva septiņās Tuvo Austrumu valstīs, tomēr lielākus draudus iedzīvotājiem joprojām rada valdību spēki – 2015.gada pētījums Apdraudētās tautas par masu slepkavību risku

Draudu līmenis civiliedzīvotāju drošībai septiņās Tuvo Austrumu valstīs ieņem augstu vietu 2015.gada globālajā Apdraudētās tautas rangā, un tas ir pieaudzis “Islāma valsts“ (ISIS) uzbrukumu dēļ. Tomēr kopumā reģiona iedzīvotājiem lielākus draudus rada viņu pašu valstu valdības, norāda Starptautiskā Minoritāšu tiesību grupa (MRG).

Ekstrēmistiskajam opozīcijas grupējumam ISIS piedēvētie uzbrukumi pēdējo mēnešu laikā ir izplatījušies līdz Libānai, Jemenai, Ēģiptei, Lībijai un Afganistānai, un tie ir kļuvuši intensīvāki Sīrijā un Irākā, vēsta starptautiskā tiesību aizsardzības organizācija.

“ISIS radītie draudi Tuvajos Austrumos nedrīkst tikt novērtēti par zemu, tomēr vairumam iedzīvotāju ir vairāk jābaidās pašiem no savām valdībām,“ uzsver MRG izpilddirektors Marks Latimers. “Atbalsts visiem vai ikvienam, kas cīnās pret ISIS, var izrādīties liela kļūda.“

Apdraudētās tautas 2015.gada indeksa autori tiecās identificēt dažādas kopienas visā pasaulē, kas ir visvairāk pakļautas genocīda, politiski motivētu masveida slepkavību vai sistemātisku vardarbīgu represiju riskam. Indekss ir pieejams tiešsaistes kartes formā.

Sīrija, Irāka, Centrālāfrikas Republika, Ēģipte un Ukraina ir starp tām valstīm, kas 2015.gada rangā ir piedzīvojušas visnozīmīgāko kāpumu.

Vairāk nekā 200 000 cilvēkiem konfliktā zaudējot dzīvības un pusei valsts iedzīvotāju dodoties bēgļu gaitās, krīze Sīrijā, kura pirmo reiziatrodas Apdraudētās tautas saraksta galvgalī, turpina padziļināties. Reliģiskais ekstrēmisms šobrīd ir inficējis lielāko daļu valsts, un gandrīz visas atlikušās kristiešu kopienas dzīvo anklāvos valdības kontrolētajos rajonos. Vienīgi kurdu kontrolētajos reģionos valsts ziemeļos ir veikti nopietni mēģinājumi izveidot visas kopienas ietverošu demokrātiju, norāda MRG.

Irāka bija saraksta pašā augšā, kad Apdraudētās tautas indekss 2006.gadā tika publicēts pirmo reizi, un turpmākajos gados tā nekad nav bijusi tālu no saraksta galvgaļa. 2014.gadā tika nogalināti vairāk nekā 14 000 civiliedzīvotāju, daudzi no kuriem zaudēja dzīvības “Islāma valsts“ veiktos slaktiņos, kad tā no Mosulas, Sindžāras un Nīnavas līdzenuma padzina minoritāšu kopienas, ieskaitot jezīdus, šabakus, asīriešus un turkmēņus. Tūkstošiem jezīdu sieviešu un meiteņu joprojām ir “Islāma valsts“ gūstā, turklāt šiītu kopienas apdraud “Islāma valsts“, bet sunnīti baidās no iespējamām Irākas Drošības spēku un apvienoto šiītu kaujinieku atriebības akcijām.

Konflikts Centrālāfrikas Republikā,kas šī gada sarakstā ir pakāpies par četrām vietām, rangā ieņemot 10.vietu, turpinājās starp bijušajiem pārsvarā islāmiskajiem “Séléka“ nemierniekiem un “anti-Balaka“ kaujiniekiem, kuri pārsvarā ir kristieši. Vairāk nekā 850 000 cilvēku – gandrīz piektdaļa valsts iedzīvotāju – līdz 2014.gada beigām bija devušies bēgļu gaitās vai piespiedu kārtā pārvietoti, turklāt vairāki simti tūkstošu ir pametuši savas mājas 2015.gada pirmajos mēnešos. 2015.gada aprīlī Nairobi tika parakstīts pretrunīgi vērtēts miera līgums starp bijušajiem “Séléka“ kaujiniekiem un “anti-Balaka“ līderiem.

Arī Ēģipte šī gada sarakstā ir pakāpusies par trim vietām. Nerimstošās kaujas un pastiprinātie drošības pasākumi ir ietekmējuši Sināja pussalas beduīnu dzīvi, kas jau ilgstoši cietuši no politiskas un ekonomiskas marginalizēšanas. Cilvēktiesību aktīvisti arī turpināja kritizēt valdību par nepietiekami aktīvu rīcību, lai nodrošinātu koptu un citu kristiešu kopienu drošību, it īpaši Ēģiptes ziemeļos, kur regulāri notiek uzbrukumi cilvēkiem, viņu mājokļiem un lūgšanu vietām.

“Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu dominance 2015.gada Apdraudētās tautas sarakstā, iespējams, bija nenovēršama,“ teica Marks Latimers. “Tomēr tikpat lielas bažas rada risku pieaugums divās pasaules lielvalstīs: Krievijā un Ķīnā.“

Ķīnā, kas sarakstā ir piedzīvojusi dramatisku kāpumu par 15 vietām, strauju taktikas maiņu īstenojuši uiguru kaujinieki, kas cīnās par neatkarību Sjiņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā. Vairāk nekā 200 cilvēki ir nogalināti terora aktos, simtiem cilvēku aizturēti masveida arestos un piespriesti desmitiem nāvessodu. MRG norāda, ka maz ticis darīts, lai paaugstinātu joprojām zemo uiguru kopienu attīstības līmeni un atstumtību, kas arī ir nemieru pamatā, turklāt valdības stratēģija, uiguru cilvēktiesību aktīvistus dēvējot par teroristiem, ir nobremzējusi mēģinājumus uzlabot situāciju.

Aizvien autoritārāka pārvaldes stila atgriešanās Krievijā, kas sarakstā ieņem 16.vietu, atainojas Krievijas sabiedrībā pieaugošajā ksenofobijā pret migrantiem, gan no ārzemēm, gan Kaukāza. Tomēr vislielākie draudi ir vērojami pašā Ziemeļkaukāzā, kur turpinās regulāras sadursmes starp Krievijas spēkiem un islāma separātistiem Čečenijā, Ingušijā, Kabarda-Balkārijā un it īpaši Dagestānā, norāda MRG.

Kamēr pieaugošais apdraudējums Krievijā liek minoritātēm dzīvot baiļu atmosfērā, Krievijas atbalstītais karš pret Ukrainu, kura ir pakāpusies par 39 vietām Apdraudētās tautas rangā, ir licis visām Austrumukrainas kopienām meklēt patvērumu pagrabos vai tām nācies pamest savas mājas. Apmēram divi miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti atstāt savus mājokļus valsts austrumos vai doties bēgļu gaitās uz ārzemēm. Vienlaikus Krievijas anektētajā Krimā cilvēktiesību aktīvistu balsis tiek apslāpētas.

“Gan Donbasā, gan Krimā cilvēka tiesības ir kļuvušas par politisku manipulāciju objektu. Mums tagad ir jāveic lielāks atbalsts cilvēktiesību stāvokļa novērošanai uz vietas un jāaizsargā paši cilvēktiesību aizstāvji,“ uzsver Latimers.

2015.gads iezīmē Apdraudētās tautas ranga desmitgadi. Saraksta augšgalā pastāvīgi atradušās Somālija, Sudāna, Afganistāna un Irāka.

Piezīmes redakcijai